Скачать книгу

vairs vēsturiskā laika telpā ideāls nav iespējams, bet tikai caur kļūdām ceļš uz to. Kas tad veido kļūdas sistēmā-novecojušas tradīcijas/varas zaudēšanas iespējas/maldīgi uzskati/nepareizie informācijas avoti/ieņemtās pozīcijas sistēmā, savstarpējais izdevīgums. Ir letālas un/vai fatālas kļūdas, nozīmīgas vai nenozīmīgas, būtiskas, vai nebūtiskas. Ir sistēmas kuras pēc savas ideoloģijas var, vai nevar principā meklēt un atzīt sistēmas kļūdas, jo pats kļūdu atzīšanas process apdraud pašas sistēmas abstrakto principu vērtību eksistenci. Abstraktas vērtības —kādai akcentētai vērtībai abstrakti pievienojot neadekvātas īpašības vai tās nozīmi. Abstraktu (neobjektīvs formāts) vērtību izmantošana realitātē noved pie kļūdām, jo tā ir nestabilās vadlīnijas nesēja kura nespēj loģiski vienot citas attīstības procesā vērtības. Ir sistēmas neatbilstošu algoritmu izmantošanas kļūdas, balstīšanās uz maldinošu, nepatiesu informāciju kļūdas, uz nepilnīgu informāciju kļūdas, uz sagrozītu informāciju kļūdas, uz līdzvērtīgiem, bet neautentiskiem notikumiem bāzētām kļūdām, nepareizās versijas izvēles kļūdas. Kļūdas novēršanu vienīgais algoritms ir balstīšanās uz faktiem un informācijas loģisko likumsakarību darbību ievērošana, un relatīvās pozīcijas pozicionēšanās priekš sistēmas. Kļūdām ir relatīvā nozīme-kļūda sistēmā dot/noformē iespēju citiem pretdarbībām vai sistēmas izmantošanai. Kļūdas ir negatīvā pieredze, kuras vēlāk tiek vai netiek ņemtas vērā dažādu faktoru ietekmes rezultāta.

      Kļūdas var prognozēt zinot kādas ir aprites vērtības un to spēka dinamiskās kombinācijas-primārajā loģikā kontekstu vadlīniju organizēšanās sistēmas saišu režģī, kuru ar pieredzes salīdzināšanu asociatīvo loģiku var modulēt. Kad noformējās neizbēgamas realitātes prakses primārās/primitīvās kļūdas, sistēma pieprasa jau citu līmeņu komplicēto loģiku problēmu risināšanai, citas versijas pret pretrunu primitīvo vadlīniju ceļu uz nekurieni vai/un pašiznīcināšanās/sabrukumu. Primitīvā loģika pret komplicētu sistēmu ir objektīvi neizbēgama dinamikas vērtību neatbilstība, kur primitīvās loģikas vērtības nedot komplicēto vērtību organizēšanos. Primitīvā loģika dot triecienu pa komplicētās sistēmas vēl nestabilajam kontūra/perimetra aprisēm, līdz paši primitīvās loģikas (tikai primitīvais darbību argumentu pragmātiskums) secinājumi zaudē jebkuru veselā saprāta argumentāciju-antigonisms/cinisms/poulisms/agresija/marasms/apsurds/vājprāts pret veselo saprātu. Primitīvai loģikai ir stabils enerģijas saišu nodrošinājums-instinktu agresijas moduļa ģenerācijas augošais ierosmes faktors. Primitīvā loģikas procesā notiek potenciālu dalīšanās -grupēšanās un savstarpējas neizbēgamas cīņas par resursu kontroli. Resursu kontrole ir bāzes nosacījums sistēmas eksistencei.

      Enerģija sevi realizē ar loģiskiem likumiem, kurus nevar ne apiet neievērot, tikai subjektīvi traktēt abstrakti vai atlikt darbības uz laiku, kur sāk darboties citi loģiskie procesi. Esamībā loģiskie procesi notiek vienmēr. Visi notikumi ir loģiski, bet kādā loģiskā izpildījumā tie ir, un uz kāda loģikas domāšanas veida balstīti. Atbilstoši izvēlētai /iespējamai domāšanai (uzskatiem/principiem) darbojas informācijas loģisko attīstības procesa etapi un to notikumu virzība. Esamībā ir trīs izvēles loģikas- pamatots viedoklis vai/un loģiski nepamatots viedoklis, vai vispār netiek veikta loģiskā analīze, kur procesā formējas saprāta domas vai neprāta deformētās neloģiskās pret īstenību nesakārtotās domās un to graujošās darbībās priekš sistēmām. Neloģisks spriedums protams sastāv no dažiem vai daudziem loģiskiem secinājuma blokiem/moduļiem kuri ir kopēti, paņemti no kādas loģiskas sistēmas, bet ievietoti neloģiski noformētā sistēmā, bet loģiskie moduļi neietekmē visu neloģisko vadlīnijas jēgas spriedumus, bet rada intuitīvā apziņas līmenī neatbilstības konstatējumus-īstenības informatīvā bloķēšana. Neloģisku spriedumu pamats ir nebijušu faktu izmantošana /objektīvu likumu-likumsakarību ignorēšana/abstraktu pieņēmumu izmantošana/neatbilstību ignorēšana, kas noved pie neloģiska sprieduma-vispārīgā abstraktā saraustītā neatbilstību modulēšana dīvainā pretrunu modulī.

      Iespējami dažādi esamības notikumu procesu cēloņi-zināmi un nezināmi, definēti un/vai pieņēmumi, versijas un/vai hipotēzes. Lai saprastu/izprastu, ir jāzina bāzes likumu procesu bāzes pamatus-intuitīvi/pieņēmumos/varbūtībās vai /un, uz pieredzes/zināšanām- informācijas zināšanu bāzes. Pieredze definēta terminos/jēdzienos ir likumsakarību noskaidrošana un to izmantošana. Zinot dabas (fizikas) likumus tiek radītas tehnoloģijas, analogi izzinot informācijas darbības/iedarbības likumus tiek vadīta sabiedrība un tās izveidotās sistēmas-civilizāciju/grupu loģiskās ideoloģijas. Esamības uzbūve ir konstanti loģiska un notikumu darbības notiek ar loģiskiem algoritmiem, citu zināmu formulu lai noformētu sistēmu darbību neeksistē, vismaz zināmi pašlaik nav, var apgalvot, bet pierādīt nevar. Dzīves ritums ir loģiskas ķēdes notikumu plūsma, kuru var izmainīt un tiek mainīta loģiskos lēmumos, loģikas konstrukcijas ietvaros. Katra situācija pieprasa loģisku tās risinājumu, piedāvājot vai nepiedāvājot variantu versijas. Visas situācijas ir loģisku notikumu summas rezultātu informācijas produkti, visām situācijām ir vienmēr kāds loģisks risinājums, bet ja situācija netiks pareizi/adekvāti definēta, tad netiks tā loģiski risināta, bet to gaida vienalga loģisks iznākums, pareizāk pret to dalībniekiem neloģisks, citu notikumu darbības iespējamības Esamībā neeksistē.

      Ir noticis-fakts, eksplozijas rezultātā identiski vienādu potenciālu, vai dažādu potenciālu, vai primārais potenciāls savās likumsakarībās (kritiskā NE- masa vai masa) eksplozijā tapusi Esamība, kura atrodas nepārtrauktos eksplozijas transformētās dažādās dinamikas matērijas/ enerģijas viļņos, veidojot sistēmu sistēmās- (exa) / (ato). Enerģijas realizācija universālajam potenciālam, plus bioloģiskās matērijas informācijas identitātes vērtība sistēmās. Enerģija transformējusies par matēriju un notikumu projekcija transformācija informācijā. Lai iegūtu/notiktu pārvērtības informācijas/enerģijas —matērijas mijiedarbībās, tas notiek ar bāzes kontrolētiem likumiem fizikas/ķīmijas reakcijas procesos. Informācija pārvērtības iegūst paliekošus/ierakstītus kodus informācijas nesējos-objektīvo un subjektīvo likumsakarību procesos. Esamības starta/sākuma tīrās enerģijas transformācija pirmajā substances matērijā, kāds bija enerģijas potenciāla ātrums, pie kura to sasniedzot notika/notiek, vai tas tagad nav iespējams, kādā veidā no enerģijas var iegūt matēriju, vai tas ir vienīgi Radītājam iespējams. Duāli pretēji, kad no matērija tiek sadalīta/transformēta- enerģijā, ar mūsdienu tehnoloģijām pētījumi notiek. Esamības bezgalību iztēlē iztēloties ir iespējams tāpēc grūti, jo nespējam domāt ātrāk par gaismas ātrumu un apsteigt gaismas ātrumam, vienīgi laika telpā domās —abstrakti iztēlē var pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu.

      Notikumi summē un organizē Esamības pieredzes likteni- subjektīvo (informācijas) un objektīvo notikuši notikumi (bāzes likumsakarības). Esamības jēgas būtība -bāzes likumsakarību nepārtraukta kustība/ darbībās/ mijiedarbībās/ pārvērtībās —uz notikumu rezultātiem likumsakarīgi tapušās sistēmās. Bāzes loģikas algoritms- kustība ir pati eksistence sistēmām-eksistence ir kustība. Darbības laika telpā ir notikumu fakti, bet ja nav darbību nav notikumu, progresa vai un regresa, bet ir esoša pagaidu pozīcijas potenciāls-neitrāls izejas iespēju darbībām potenciāls sistēmā. Esamībā ‘‘viss’’ ir iespējams, bet tikai bāzes likumu limitu robežās kuru nodrošina resursi un informācijas intelekts kombināciju pārvērtībās-abstrakti, virtuāli viss, bet reāli loģiskās jēgas ietvaros.

      Esamības matērija/enerģija/informācija nepārtraukti mainās kombināciju/rekombināciju procesos-Visuma evolūcija. Realitāte ir te un tagad, tad ilūzija-Ne visu faktu mirklis, dīvainā atmiņu kombinācijā, paliekot vai nepaliekot pieejamā autentiskā informācija-dažādos informācijas nesējos. Esamība dinamikā pārtop no bijušā realitātes faktiem uz subjektīvo viedokļu kombinācijām,

Скачать книгу