LITMIR.BIZ

      Vēlāk redzēju, ka ne jau man vienam ir šāda problēma – tāpat tika ignorēti simtiem citu mobilo aplikāciju veidotāju. Tā kā, lai radītu programmu, vajag laiku, centību, intelektuālos resursus un dažādas zināšanas, nav patīkami, kad esi to visu upurējis un saproti, ka tavu produktu nevienam nevajag. Mēģini pārdot, bet tev kā ar cirvi atcērt, ka viņiem ir kontrakti ar lieliem piegādātājiem un jūsu produkti neinteresē.

      Mūsdienās gan “GetJar”, gan “Apple” vai “Google” mobilo aplikāciju veikali jau ir automatizēti un ļauj aplikāciju ražotājam ar aplikāciju pārdevēju sazināties internetā. Viss ir vienkārši, mobilo aplikāciju ražotājiem vairs nevajag klauvēt ne pie vienām durvīm.

      Tagad ikviens cilvēks jebkurā pasaules malā var izveidot mobilo aplikāciju, desmit minūšu laikā to ielikt aplikāciju veikalā un nākamajā dienā jau gūt pelņu. “GetJar” šobrīd ir 400 tūkst. mobilo aplikāciju radītāju, un pavisam tiek izplatīti 750 tūkst. dažādu aplikāciju. Vai spējat iedomāties, cik cilvēku vajadzētu nodarbināt papildus, ja viss notiktu tradicionālā veidā, – kompānija satiktos ar aplikāciju veidotājiem un uz papīra parakstītu līgumu? Paši līgumi vien būtu 20 stāvu nama augstumā! Ja bizness nebūtu kļuvis mūsdienīgs, mēs dzīvotu starp lieliem šādu papīru kalniem. Visdrīzāk, nekur tālu nebūtu tikuši no tā laika, kad nācās klauvēt pie lielo operatoru durvīm un lūgt pieņemšanu viņu rindā.

      Šodien vairumu, ap 80 procentu, mobilo aplikāciju radījuši mazi uzņēmumi, citas – pat viens cilvēks. Pat uzņēmumā dažreiz ir tikai trīs cilvēki. Tagad tik daudz mediju līdzekļu ļauj nodarboties ar biznesu vieglāk nekā jebkad agrāk. Ar vienu klikšķi “Facebook” var sasniegt simtiem miljonu lietotāju visā pasaulē, un arī vēl skolu nebeigušam skolēnam ir reāla iespēja kļūt par miljonāru. Taču agrāk šādu rezultātu varēja sasniegt tikai milzīgas mārketinga komandas.

      Mūsdienu pasaulei tāpat vajadzīgas idejas un cilvēki, kas vēlas un spēj izmainīt pasauli ap mums. Un, lai iesāktu savu biznesu, nevajag lielas pūles. Ne studentam, ne programmētājam, kuram ir sava iecere, vairs nevajag speciālu biznesa vadības zināšanu, svarīgākais ir ideja un tās realizācija. Piemēram, arī slavenās amerikāņu uzņēmēja Rokfellera dinastijas laikos, lai iegūtu labus rezultātus biznesā, vajadzēja būt diezgan labam organizatoram. Turpretī šodien veiksmīgs uzņēmējs ir tas cilvēks, kuram ir laba ideja, nevis labas iemaņas vadībā. Biznesa īpašnieks vairs nav organizators, viņš savā ziņā ir – radītājs.

      To apliecina arī pasaules slavenākie piemēri – Marks Cukerbergs neorganizē “Facebook” biznesu, bet Lerijs Peidžs un Sergejs Brins – “Google” biznesu. Viņi tam algo profesionāļus, kuri zina, kā no viņu izgudrojumiem radīt biznesa modeli, kas gūtu atzinību pasaulē.

      Kas sagaida mobilās aplikācijas?

      Aplikācijas pašas par sevi nav saturs. Tā ir forma, kas domāta satura ievietošanai, – jaunumiem, spēlēm, bankas pakalpojumiem. Varbūt drīz vien jau paši, lejupielādējot mobilo aplikāciju, varēsim veikt salauztas kājas rentgena uzņēmumu un nosūtīt to savam ārstam vai komentārus par rezultātiem saņemt tieši no tās pašas mobilās aplikācijas. Domāju, ka aplikācijas drīz kļūs par universālu mediju rezervuāru.

      Nākotnē mobilās aplikācijas varēs ietilpt jebkurā ierīcē – jau tagad gudri ledusskapji var skenēt saturu un pieteikt trūkstošos produktus. Turpmāk šādu ierīču būs aizvien vairāk, mobilās aplikācijas būs skapjos, plauktos, skolās, automašīnās, logos, sienās – visur, kur cilvēkam vajadzēs datus vai palīdzību.

      Tādas intensīvas cilvēces izmaiņas patiešām diktē jaunus spēles noteikumus. Tāpēc biznesā tiek gaidīti veikli, apķērīgi un šīm pārmaiņām gatavi cilvēki. Varbūt ne visus interesē karstākās Silīcija ielejas diskusijas par to, kas uzvarēs nākotnē – “Mobile Web” vai ātri augošais “Native”?

      “Mobile Web” var saukt par tādu aplikāciju, kad produkti tiek radīti “mākoņu” datoros, spēcīgos serveros, bet lietotājs produktus izmanto ar vienu savu pārlūku, piemēram, “facebook.com”.

      “Native” (latv. ‘dzimtais’) gadījumā viss ir pretēji – programmas kods netiek izpildīts “mākoņos”, bet tiek nosūtīts uz kādu ierīci – tālruni, datoru un darbojas lokāli. Taču šobrīd aplikācijas jau dominē mobilajos tālruņos – un aizņem pat 80 procentu tā satura. Šodien mobilo sakaru tirgu var identificēt ar aplikāciju tirgu.

      Pēc dažādu neatkarīgu avotu datiem, jau 2015. gadā mobilo sakaru aplikāciju tirgus būs 50 mljrd. ASV dolāru vērts. Šobrīd visa pasaules mūzikas industrija – zvaigžņu albumi, uzstāšanās, autortiesības, ieskaitot arī klasikas sacerējumus, – tiek vērtēta uz pusi mazāk: – 25 mljrd. ASV dolāru. Tie ir neticami skaitļi, jo mūzika un tās industrija cilvēcei ir pazīstama vairākus simtus gadu, un, lūk, mobilo sakaru aplikāciju tirgus piecu gadu laikā jau tiek vērtēts divreiz vairāk nekā šis cilvēces mantojums.

      Šodien runājam par ļoti straujām globalizācijas izpausmēm, un tādi skati kā filmā “Matrikss” patiesi vairs nav aiz kalniem. Esam jaunās ēras pašā sākumā, kad tehnoloģijas no pamatiem mainīs visu mūsu pasauli. Varbūt nav pārāk omulīgi par to runāt, jo viss šķiet neatklāts un nepiedzīvots, bet nezināmais vienmēr mazliet baida. Taču, ja paraudzītos vērīgāk, jau sen paši piedalāmies šajā procesā. Cik daudz laika pirms 10–15 gadiem uzturējāties pie datora? Un cik uzturaties tagad? Agrāk pats briesmīgākais likās fakts, ka amerikānis pie televizora vidēji pavada 8 stundas dienā. Taču šodien televīzijas ēra jau beigusies. Tagad cilvēki “Facebook” lapā vidēji ienāk 10 reizes dienā un vidēji tur uzturas pa 8 minūtēm. Televizors kā ierīce jau kļuvusi vecmodīga. Mēs gan darbā, gan mājās pastāvīgi izmantojam internetu, viedtālruņus, internetā iegādājamies virtuālos pakalpojumus. Bet pirms desmit gadiem vienīgais virtuālais pakalpojums, ko varēja nopirkt internetā, bija pati samaksa par internetu.