LITMIR.BIZ

Скачать книгу

pelēkām acīm, vientuļu un izbiedētu pie savas mātes līķa.

      Ak, Kristjen. Es ieelpoju viņa aromātu. Viņš smaržo debešķīgi, labāk par visu citu. Viņš apskauj mani ciešāk un noskūpsta uz galvvidus, un es atdusos viņa rokās, kamēr Teilors ved mūs pretī naktij.

      Kad es pamostos, mēs jau esam Sietlā.

      – Labrīt, – Kristjens klusi nosaka.

      – Piedod, – es nomurminu un pieceļos, miegaini izstaipīdamās. Vēl joprojām esmu Kristjena skavās un sēžu viņam uz ceļiem.

      – Es labprāt pavadītu mūžību, vērojot tevi guļam, Ana.

      – Vai es kaut ko teicu?

      – Nē. Mēs gandrīz esam sasnieguši tavu dzīvokli.

      – Vai tad nedosimies uz tavējo?

      – Nē.

      Es izslejos un uzlūkoju viņu. – Kāpēc?

      – Tāpēc, ka tev rīt jāiet uz darbu.

      – Ak tā! – Es uzmetu lūpu.

      – Vai tev bija padomā kaut kas cits?

      Es neveikli pagrozos viņam uz ceļiem. – Varbūt.

      Kristjens iesmejas. – Anastasija, es tev nepieskaršos, līdz nelūgsi man to.

      – Kā? – es sašutusi noprasu.

      – Tev jāiemācās sarunāties ar mani. Nākamajā reizē, kad mīlēsimies, tev nāksies man skaidri pateikt, ko tu vēlies, un aprakstīt visus sīkumus.

      – Ak tā. – Viņš noceļ mani sev blakus, un Teilors piebrauc pie mana dzīvokļa. Kristjens izkāpj un atver man mašīnas durvis.

      – Es gribu tev kaut ko iedot. – Viņš pieiet pie bagāžnieka, atver to un izceļ lielu kasti, iesaiņotu kā dāvanu. Kas tas varētu būt?

      – Atver to, kad būsi dzīvoklī.

      – Tu mani nepavadīsi?

      – Nē, Anastasija.

      – Kad mēs tiksimies.

      – Rīt.

      – Mans priekšnieks vēlas, lai rīt eju ar viņu iedzert.

      Kristjena sejas izteiksme kļūst skarba. – Vai tiešām? – Viņa balsī ieskanas draudi.

      – Nosvinēt manu pirmo nedēļu darbā, – es steidzīgi piebilstu.

      – Kur?

      – Vēl nezinu.

      – Es varētu atbraukt tev pakaļ.

      – Labi… es tev nosūtīšu ziņu.

      – Lieliski.

      Viņš pavada mani līdz mājas durvīm un gaida, kamēr sameklēju somiņā atslēgas. Kad esmu atvērusi durvis, Kristjens pieliecas un satver manu zodu, panākdams, ka es atliecu galvu atpakaļ. Viņa lūpas brīdi kavējas virs manējām, un, aizvēris acis, viņš bārsta skūpstus no acs stūrīša līdz lūpu kaktiņam.

      Es klusi ievaidos, juzdama, kā pamirstu.

      – Līdz rītdienai, – viņš izdveš.

      – Arlabunakti, Kristjen. – Pat es dzirdu ilgas savā balsī.

      Viņš pasmaida.

      – Ej vien iekšā, – viņš nosaka, un es izeju caur priekšnamu, nesdama savu noslēpumaino dāvanu.

      – Uz redzi, mazā! – Kristjens uzsauc, pagriežas un atsperīgiem soļiem dodas uz mašīnas pusi.

      Dzīvoklī es atveru kasti un ieraugu savu MacBook Pro datoru, BlackBerry viedtālruni un vēl vienu stūrainu iepakojumu. Kas tas varētu būt? Es attinu sudraboto papīru, un zem tā slēpjas melns, plāns ādas futrālis.

      To atvērusi, es brīdi lūkojos uz iPod ierīci. Velns parāvis! Uz ekrāna nolikta balta kartīte ar ziņu Kristjena rokrakstā:

      Anastasija, šī ir dāvana Tev.

      Es zinu, ko Tu vēlies dzirdēt.

      Šī mūzika visu pateiks manā vietā.

      Kristjens

      Esmu saņēmusi no Kristjena Greja mūzikas izlasi dārga planšetdatora veidolā. Domādama par tā cenu, es neapmierināta papurinu galvu, tomēr nevaru noliegt, ka dāvana mani sajūsmina. Džekam darbā ir šāda ierīce, tāpēc es zinu, kā ar to darboties.

      Ieslēgusi aparātu, es spēji ievelku elpu, ieraudzījusi fona attēlu: nelielu planēšanai paredzētas lidmašīnas modeli. Ak vai! Tas ir manis dāvātais Blanik L-23, uzlikts uz stikla statīva un novietots uz galda, kas, ja nemaldos, atrodas Kristjena kabinetā. Es neticīgi skatos uz to.

      Viņš to salicis! Patiešām. Es atceros, ka Kristjens to pieminēja savā zīmītē, kas bija pievienota ziediem. Man ir grūti atgūties pēc šāda pārsteiguma, un tagad es saprotu, ka viņš ļoti rūpīgi domājis par šo dāvanu, ko nupat man pasniedzis.

      Pavirzījusi kursoru lejup, lai atbloķētu ekrānu, es atkal ievelku elpu. Šoreiz fona attēlā ir Kristjena fotogrāfija kopā ar mani izlaidumā, tā pati, kas bija ievietota avīzē Seattle Times. Kristjens ir ļoti pievilcīgs, un es nespēju apvaldīt platu smaidu. Jā, un viņš pieder man!

      Es pieskaros ekrānam, un parādās vairākas jaunas ikonas. Kindle aplikācija, iBooks, Words – man nav ne jausmas, kas tas ir.

      “Britu bibliotēka”? Es pieskaros ikonai, un atveras izvēlne: “Vēsturiskā kolekcija”. Viena no iespējām zem tās ir “18. un 19. gadsimta romāni”. Es nospiežu uz tās, un parādās jauna izvēlne. Man interesantākais šķiet virsraksts “Henrijs Džeimss: Amerikānis”. Atveras jauns logs, un man tiek piedāvāta ieskenēta grāmata lasīšanai. Ak Dievs! Tas ir kāds no pirmajiem izdevumiem, laists klajā tūkstoš astoņsimt septiņdesmit devītajā gadā, un es varu to lasīt savā planšetdatorā! Kristjens man uzdāvinājis visu Britu bibliotēku vienā mazā ierīcē.

      Es steigšus aizveru aplikāciju, jo zinu, ka esmu spējīga tajā iestrēgt uz mūžību, un sāku aplūkot pārējās. Ir aplikācija “labs ēdiens”, kuru ieraugot, es paceļu acis pret griestiem, bet nespēju apvaldīt smaidu; jaunumu aplikācija, laika ziņas, bet Kristjens pieminēja mūziku. Es atgriežos galvenajā izvēlnē, nospiežu iPod ikonu, un parādās skaņdarbu saraksts. To ieraugot, es pasmaidu. Tomass Taliss – to es vēl ilgi neaizmirsīšu. Galu galā noklausījos to divas reizes, kamēr Kristjens mani pēra un drāza.

      Witchcraft. Mans smaids kļūst platāks – šai dziesmai skanot, mēs dejojām lielajā istabā. Baha skaņdarbs Marčello apdarē – nē, šobrīd mans noskaņojums ir pārāk labs, lai klausītos kaut ko tik sērīgu. Hmm. Džefs Baklijs – jā, par viņu esmu dzirdējusi… Snow Patrol, mana iemīļotā grupa, un Enigma dziesma Principles of Lust. Ļoti raksturīgi Kristjenam. Vēl viena, ko sauc Possession… jā, manam piecdesmit dēmonu apsēstajam vīrietim tā varētu patikt. Dažas citas dziesmas, kas man nav pazīstamas.

      Mans skatiens pievēršas Nellijas Furtado dziesmai Try, un es nospiežu atskaņošanas simbolu. Viņas balss līdzinās zīda šallei, kas apvijas man apkārt, un es atguļos uz gultas.

      Vai tas nozīmē, ka Kristjens mēģinās? Vai viņš izmēģinās šīs jaunās attiecības? Es ieklausos tekstā, lūkodamās uz griestiem, un cenšos izprast šīs piepešās izmaiņas. Kristjens ilgojās pēc manis. Es ilgojos pēc viņa. Acīmredzot viņam ir jūtas pret mani. Nekas cits nav iedomājams. Šis planšetdators, šīs dziesmas, šīs aplikācijas – viņš par mani domā. Patiesi. Es jūtu sirdi cerībā sažņaudzamies.

      Dziesma beidzas, un man acīs

Скачать книгу