ТОП просматриваемых книг сайта:
Ideāls vīrs. Lūsija Vaithausa
Читать онлайн.Название Ideāls vīrs
Год выпуска 2014
isbn 978-9984-35-741-6
Автор произведения Lūsija Vaithausa
Жанр Современные любовные романы
Издательство Apgāds KONTINENTS
Kad pulkstenis aiz bāra letes rādīja pusnakti, Marks pagriezās pret Hannu un uzlūkoja viņu ar nopietnu izteiksmi sejā.
– Saki atklāti, – viņš jautāja, – vai tas stāsts par vēlo tikšanos darbā bija vienīgi atruna, lai tiktu no manis vaļā?
Hanna iekoda sev vaiga iekšpusē, valdot smieklus, un ieskatījās Markam tieši acīs.
– Jā, – viņa atzinās.
Marks nogrozīja galvu.
– Tu to pat nenožēlo. Piebilde par sāpošo zobu padarīja to stāstu vēl krāsaināku.
Hanna sāka smieties.
– Varbūt varu remdēt tavas ciešanas, – viņa sacīja, sniedzoties pēc glāzes, – uzaicinot rītvakar uz koncertu Viljamsburgā? Runā, ka grupa spēlējot lieliski.
Ceturtā nodaļa
Vējš bija sapluinījis plastmasas maisiņu sīksīkās strēmelēs, liekot tam izskatīties kā Helovīna svētku vampīra atliekām, kas iesprūdušas ķirša zaros. Hanna stāvēja uz saliekamo kāpņu augšējā balsta, ar virtuves šķērēm izgriežot ārā plēves driskas, kad izdzirdēja mājā zvanām telefonu. Viņa apsvēra, vai ļaut tam skanēt, tad, padomājusi, ka tas var būt Marks, ātri kāpa lejā.
Pacēlusi klausuli, viņa izdzirdēja, ka zvana nevis Marks, bet Nīša.
– Sveicināta, – Nīša sacīja. – Kā klājas? Atvainojiet, ka nepiezvanīju agrāk, es tikai tagad apskatījos telefonu. Šorīt vedām Pjēru uz peldēšanu un pēc tam taisnā ceļā devāmies pie Stīvena vecākiem. Droši vien jūs zvanījāt, kamēr mēs bijām baseinā.
– Ak, neraizējieties par to. Un piedodiet, ka vispār traucēju, turklāt vēl sestdienā. Es tikai meklēju rokā Marku, bet viņš jau paspēja mani sazvanīt. Pirms stundas viņš runāja ar mani no Ņujorkas.
– No Ņujorkas? – Nīšas balss pauda neizpratni.
– Jā, viņš vakar nokavēja lidmašīnu, un es uztraucos, kur viņš pazudis, bet tad izrādījās, ka bija aizmirsis telefonu taksometrā.
Nīša klusēja, un Hanna neviļus sarauca pieri. – Vai kaut kas nav kārtībā? – viņa noprasīja. Vēl brīdi valdīja klusums, īss, bet pamanāms.
– Viss ir labi. – Vai tiešām? – Jā. Protams.
Hanna gandrīz sajuta pieaugošu apjukumu līnijas otrā galā.
– Kas noticis? – viņa noprasīja.
– Nekas.
– Nē, kaut kas ir atgadījies.
Nīša atkal vilcinājās ar atbildi.
– Nē, patiešām, – viņa atrunājās. – Tikai… es kārtējo reizi esmu kaut ko sajaukusi. Nedomāju, ka viņš ir Ņujorkā.
– Kur tad, pēc jūsu domām, viņš ir? – Klausulē no jauna valdīja klusums. – Nīša?
– Es… man šķita, ka jūs šajā nedēļas nogalē brauksiet uz Romu.
– Uz Romu? – Hanna atliecās pret virtuves leti. – Jūs? Tas ir, mēs, es un Marks?
– Man šķita, ka Marks jūs vedīs turp. Tas jums būs pārsteigums. – Nīša smagi elpoja. – Ak vai, Hanna, piedodiet! Esmu pilnīgi visu saputrojusi. Acīmredzot pārpratu, kuru nedēļas nogali, un tagad visu sabojāju. Sasodīts, Marks man sados pa ausīm.
– Nē, Nīša…
– Pati vien esmu vainīga. Man ir pārāk daudz darbu. Es priecājos par projektiem, kurus Marks man uztic, un vēlos tos kārtīgi izpildīt – patiešām –, taču nevaru visu paspēt, it īpaši tāpēc, ka papildus jāveic asistentes pienākumi un agrāk jāiet prom no darba pēc Pjēra. Tā nav pirmā muļķīgā kļūda, kuru esmu pieļāvusi. Nav labi tā lūgt, bet… vai nevarat to paturēt noslēpumā? Kaut arī es sabojāju jums pārsteigumu, tomēr…
– Neuztraucieties, viss ir kārtībā, – Hanna viņu mierināja. – Es pati esmu vainīga – nevajadzēja izprašņāt. Turklāt, es neciešu tādus pārsteigumus, tā ka jūs pat esat izdarījusi man pakalpojumu. Lai tas paliek starp mums.
Ārā pagalmā Hanna atkal uzkāpa uz kāpnēm, taču iekšējais miers bija zudis, viņu urdīja dīvaina, nepatīkama sajūta, it kā būtu uzvilkusi raupjas vilnas džemperi uz kailas ādas.
Kas viņai kaitēja? Viss bija noskaidrojies. Marks atradās Ņujorkā, iespējams, ka noslēgs līgumu, kas izdevīgs kompānijas pārdošanai, tātad nākotnē viņiem būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā. Otrdien viņš atgriezīsies, un, ja pēcpusdienā atbrīvosies, viņi mazliet izklaidēsies, tā viņš bija solījis. Šovakar viņa satiksies ar Tomu, pasēdēs ar brāli divatā, – kur tas laiks, kad viņiem bija tāda iespēja! Viss bija labi – īstenībā lieliski.
Viņa sāka izgriezt nokaltušos zarus un tos, kurus bija aizlauzis vējš, un meta tos zemē pie kāpnēm. Pēkšņi ausīs atskanēja Nīšas balss.
Man šķita, ka jūs šajā nedēļas nogalē brauksiet uz Romu. Man šķita, ka Marks jūs vedīs turp. Tas jums būs pārsteigums.
Beidz, Hanna, viņa sev aizrādīja, tas ir tikai pārpratums, – vai tad Nīša pati neatvainojās? Vai neteica, ka jauno pienākumu dēļ kārtējo reizi kaut ko sajaukusi? Viņa, kā jebkura strādājoša māte, cenšas paveikt visu un brīžiem pārslodzes dēļ pieļauj kļūdas. Tad jau viņai, Hannai, jāsajūk prātā, ja katru reizi pievērsīs uzmanību tādiem sīkumiem.
Taču klusāka balss kaut kur dziļi prātā teica – tur kaut kas slēpjas, vai ne? Pagājušajā nedēļā – pirmdien vai otrdien? – kad Marks pirms vakariņām kabinetā stundu strādāja, Hanna viņam ienesa džinu ar toniku. Jau ejot pa kāpnēm, viņa dzirdēja vīru kaut ko stāstām pa telefonu, bet, kad viņa atvēra durvis, Marks ātri pagriezās – salēcās, iekšējā balss uzsvēra, viņš salēcās – un nekavējoties beidza sarunu, pat neatvadoties, vismaz viņa to nesaklausīja. Uz jautājumu, ar ko viņš runājis, Marks attrauca, ka ar Deividu Harisu. Hannu tas pārsteidza, jo partneris DataPro bija pievienojies tikai pirms gada un, cik viņa manīja, abu darba attiecības bija oficiālas; vismaz vakaros viņi brīvi netērzēja.
Tobrīd Hanna tajā īpaši neiedziļinājās. Kas zina, tikpat labi viņi brīdī, kad Hanna pagrieza durvju rokturi, atvadījās viens no otra. Un satrūkās Marks tāpēc, ka Hanna viņu pārsteidza: viņš nebija gaidījis, ka sieva ienāks kabinetā. Galu galā – vai tad viņa zināja, kā tieši Marks un Deivids sarunājas pa telefonu? Viņiem taču bija kopīgas darīšanas, un tad uzvedība varēja būt gluži brīva.
Galvenais, ka viņa uzticējās Markam. Viņai nebija iemesla to nedarīt – viņš nedeva ne mazāko iemeslu aizdomām, ka interesētos par kādu citu sievieti. Kopš abu iepazīšanās Hanna nebija redzējusi, ka Marks ciešāk uzlūkotu skaistu sievieti, kas ienāk restorānā vai iet garām pa ielu. Pat vasarā, kad viņi bija Grieķijā, Marks it kā nemanīja glītās, iedegušās itālietes un zviedrietes mazos bikini brienam ūdenī.
Hanna jutās pilnīgi droša kopā ar Marku, tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņa uzskatīja abu attiecības par īstajām – tāpēc jau viņa vispār tās bija uzsākusi. Protams, viņš nebija nevainojams. Kurš gan tāds bija? Reizēm Marks bija noguris, izvairīgs, kad Hanna pēc garas, vienatnē pavadītas dienas vēlējās ar vīru aprunāties,