LITMIR.BIZ

Скачать книгу

šo numuru. Houpa var pārvākties uz kādu numuriņu aiz gaiteņa. Kā sokas ar Veslija un Sirdspuķītes istabu?

      – Tā ir gatava. Mēs vakar pielikām spoguli vannasistabā un ierīkojām lampas.

      – Tādā gadījumā es sacīšu Houpai, lai ņem rokā slotu un liek šim stāvam mirdzēt un laistīties. – Ouens uzticējās Raideram, tomēr aplūkoja numuriņu pats. – Viņai ir vajadzīgo priekšmetu saraksts, tāpēc viņa var doties uz Bast veikalu un pateikt, kādas preces jāpiegādā.

      Viņš veica piezīmes: jāatved dvieļi un gultasveļa, jānopērk spuldzes un tā tālāk. Aiz brāļa muguras Bekets un Raiders saskatījās.

      – Izskatās, ka mums būs jāķeras pie mēbelēšanas.

      – Nezinu, kas ir “mēs”, – Raiders atbildēja. – Mēs ar strādniekiem būsim aizņemti. Mums ir jāsagatavo viesnīca darbam.

      – Nerūc uz mani! – Bekets bezpalīdzīgi pacēla rokas. – Man nāksies mainīt maiznīcas projektu blakus ēkā, citādi strādnieki netiks ar visu galā bez aizkavēšanās.

      – Man noderētu aizkavēšanās, – Raiders nomurmināja, tomēr sekoja Ouenam.

      Ouens apstājās pie Elizabetes un Dārsija numuriņa un aplūkoja atvērtās durvis.

      – Beket, tev jāparunā ar savu draudzeni Liziju. Liec viņai turēt šīs durvis atvērtas un terases durvis – aizvērtas.

      – Ieejas durvis ir atvērtas, bet terases durvis ir aizvērtas.

      – Šobrīd jā. Vakar viņa satrakojās.

      Bekets ieinteresēti sarauca pieri.

      – Patiešām?

      – Mēs beidzot tikāmies divatā. Es vakar apstaigāju viesnīcu un dzirdēju, ka augšstāvā kāds ir. Nospriedu, ka viens no jums par mani zobojas. Lizija domāja, ka es viņu nosaucu par idioti, un izrādīja aizvainojumu.

      Bekets plati pasmaidīja.

      – Viņa ātri aizsvilstas.

      – Un kā vēl! Man šķiet, ka mēs izlīgām. Tomēr pastāv iespēja, ka viņa joprojām ir neapmierināta.

      – Arī šeit viss ir pabeigts, – Raiders turpināja, – tāpat kā Titānijas un Oberona numurā. Mums vēl jāieliek līstes Nika un Noras numurā, šis tas jāizdara Īvas un Roarka numurā, tostarp jāpieliek griestu lampa vannasistabā. Vakar tā beidzot tika piegādāta. Džeinas un Ročestera numurs ir pilns ar kastēm: tur ir viena veida lampas, otra veida lampas, plaukti un vēl sazin kas. Tomēr pats numurs ir pabeigts.

      – Arī man ir saraksts, lūk, te, – Raiders piesita ar pirkstu pie galvas. Dumiķis nosēdās viņam blakus. – Man nav jāpieraksta pilnīgi viss desmit dažādos sarakstos.

      – Drēbju pakaramie āķi, dvieļu turētāji, tualetes papīra automāti, – Ouens iesāka.

      – Par to visu parūpēsimies šodien.

      – Spoguļi, plakanā ekrāna televizori, elektrības slēdžu plātnītes un aizsegi, durvju blīvītes.

      – Tas viss ir iekļauts šodienas darbu sarakstā, Ouen.

      – Vai tev ir priekšmetu izvietojuma saraksts?

      – Nevienam nepatīk sīkmanība.

      – Vēl nepieciešamas plāksnītes ar uzrakstu “Izeja”, – Ouens turpināja lasīt no saraksta un devās uz ēdamzāli. – Šeit jāpieliek sienu svečturi. Paštaisītās ugunsdzēšamo aparātu kastes ir jānokrāso un jāuzstāda.

      – Es ķeršos pie darba tad, kad tu apklusīsi.

      – Bukleti, tīmekļa vietne, reklāma, numuriņu cenas, komplekti, numuriņu mapes…

      – Es par to visu neatbildu.

      – Tieši tā. Laimīgais! Kad būs gatavs jaunais maiznīcas projekta plāns? – Ouens uzrunāja Beketu.

      – Es rīt došos uz būvatļauju izsniegšanas nodaļu.

      – Ļoti labi. – Ouens paņēma mobilo telefonu un atvēra kalendāru. – Kopsavilkums. Es likšu Houpai piedāvāt numuru rezervēšanu no piecpadsmitā janvāra. Trīspadsmitajā janvārī varam rīkot atklāšanas pasākumu, pēc kura būs viena diena, lai visu sakārtotu. Pēc tam viesnīca tiks atvērta apmeklētājiem.

      – Līdz piecpadsmitajam janvārim atlicis mazāk par mēnesi, – Raiders sūdzējās.

      – Mēs visi zinām, ka viesnīcā vēl jāstrādā mazāk par divām nedēļām. Pirms Ziemassvētkiem visu jau būsim paveikuši. Ja šonedēļ sāksim mēbelēšanu, pirmajā janvārī tā jau būs pabeigta, un mēs noteikti saņemsim viesnīcas darbības atļauju uzreiz pēc svētkiem. Mums atliks divas nedēļas, lai saliktu punktus uz “i” un novērstu problēmas. Turklāt Houpa šeit dzīvos.

      – Es piekrītu Ouenam. Mēs atpaliekam, Raj.

      Raiders iebāza rokas kabatās un paraustīja plecus.

      – Patiesību sakot, ir savādi iztēloties, ka viesnīca tūlīt būs gatava.

      – Nebēdā, – Ouens atbildēja. – Šādā ēkā darba netrūks nekad.

      Raiders palocīja galvu. Viņi dzirdēja, ka atveras pagalma puses durvis un atskan smagos zābakos tērptu kāju soļi.

      – Strādnieki ieradušies! Ņemiet darbarīkus!

      ***

      Ouens palīdzēja likt griestu līstes. Viņam nebija iebildumu ik pa laikam pārtraukt darbu, lai atbildētu uz telefona zvanu vai īsziņu un izlasītu e-pasta vēstuli. Telefons bija tikpat svarīgs darbarīks kā naglu pistole. Namā valdīja rosība, skanēja balsis un radio. Visur smaržoja pēc krāsas, zāģu skaidām un stipras kafijas. Šie aromāti Ouena uztverē raksturoja Montgomeriju ģimenes būvuzņēmuma būtību un atgādināja tēvu.

      Tētis bija iemācījis Ouenam visu, ko viņš zināja par galdniecību un būvniecību. Viņš nokāpa uz grīdas, lai aplūkotu darba rezultātu, un zināja, ka tēvs ar saviem dēliem lepotos.

      Viņi ķērās pie laika zoba postīta nama ar noslīdējušiem lieveņiem, saplīsušiem logiem, vecām sienām un iebrukušām grīdām un pārvērta to par pilsētas centra dārgakmeni. Pateicoties Beketa iecerei, mātes iztēlei un prasmei saskatīt kopainu, Raidera darbam un iemaņām, kā arī Ouena sīkumainībai, sadarbībā ar labu strādnieku komandu pie virtuves galda izlolota ideja bija kļuvusi par īstenību.

      Ouens nolika naglu pistoli, izvingrināja plecus un aplūkoja istabu.

      Mātei patiešām piemita prasme ieraudzīt kopainu. Ouenam sākotnēji nepatika viņas plāns nokrāsot sienas gaiši zilā, bet griestus šokolādes brūnā krāsā, bet tagad nācās atzīt, ka šī kombinācija ir laba. Nika un Noras numuriņu raksturoja vārds “elegance”, un visvairāk tas izpaudās vannasistabā. Arī šeit bija ievērota tāda pati krāsu kombinācija: zila stikla flīžu siena kontrastēja ar brūno krāsu, un to visu apspīdēja kristāla lustras radītā gaisma. “Lustra vannasistabā,” Ouens nodomāja un papurināja galvu. Tomēr galarezultāts bija labs.

      Justīne Montgomerija negribēja redzēt savā viesnīcā neko parastu vai citām viesnīcām raksturīgu. Ouens nosprieda, ka šī istaba ar deko noskaņu viņam patīk vislabāk no visām.

      Bija pienācis laiks veikt dažus telefona zvanus. Par to atgādināja aparātā ieprogrammētais brīdinājuma signāls.

      Ouens izgāja no istabas un pa pagalma puses durvīm nonāca uz lieveņa. Luters patlaban laboja kāpņu margas. Sakodis zobus, Ouens salā un vējā šķērsoja lieveni, nokļuva apakšstāvā un iegāja

Скачать книгу