No kā viss ir izgatavots? Stāsti par vielu - Edgars Auziņš

Скачать книгу

tās gaismas spektra daļas, kas ir acīm neredzamas – infrasarkano un ultravioleto starojumu. Ikviens, kurš spēj nolasīt šos spektrus, var uzzināt daudz jauna par zvaigzni. Piemēram, kāda ir tās temperatūra, kādi elementi ir tās sastāvā, kādi procesi notiek uz šīs zvaigznes un cik tālu tā atrodas no Zemes.

      Ja caur šādām spektrālbrillēm aplūko Sauli, izrādās, ka Saulei ir aptuveni 80 Mendeļejeva tabulas elementu. Visvairāk ir ūdeņraža (gandrīz trīs ceturtdaļas pēc masas) un hēlija (gandrīz ceturtā daļa), pārējo elementu ir tikai nedaudz (2%).

      Tomēr galvenais jautājums joprojām ir – no kurienes šie elementi ir radušies uz Saules? Lai to noskaidrotu, mums ir jāatgriežas atpakaļ savā laika mašīnā.

      Visu sākumu sākums jeb Kosmiskā virtuve

      Mūsdienās ar teleskopu «Hubble» mēs varam atskatīties divpadsmit miljardus gadu atpakaļ! Astrofiziķi rūpīgi pēta neiedomājami tālās pagātnes starojumu, ko iemūžinājis Hubble teleskops. Šādā veidā viņi var atveidot kosmosa notikumus, kas risinājušies šajā milzu laika posmā. Tas ir, it kā viņi skatītos filmu atpakaļgaitā, no beigām uz sākumu. Atpakaļ tur, kur viss sākās.

      Un viss sākās ar Lielo sprādzienu. Tā beļģu priesteris un astronoms Žoržs Lemotrs 1931. gadā nosauca Visuma rašanās brīdi. Jau tad, XX gadsimta sākumā, astronomi ar uz zemes uzstādītu teleskopu palīdzību varēja redzēt un saprast, ka Visuma daļas atrodas nepārtrauktā kustībā. Un ne tikai kustībā: šķiet, ka tās izklīst dažādos virzienos, attālinoties viena no otras – gluži kā granātas atlūzas vai uguņošanas ierīces dzirksteles lido prom. Pagājušā gadsimta 20. gadu beigās Žoržs Lemērs apmeklēja savu draugu, astronomu Edvīnu Hābleju (teleskops nosaukts par godu viņam) Mount Wilson astronomiskajā observatorijā Kalifornijā (ASV) un uzzināja par šiem nesenajiem novērojumiem. Un tad viņš vienkārši domāja un iedomājās, kas notiktu, ja lidojošās granātas fragmentus apgrieztu, proti, liktu lidot pretējā virzienā. Šis prāta eksperiments viņu noveda pie sākotnējā brīža, kad granāta eksplodēja un radīja lidojošās atlūzas. Tā radās Lielā sprādziena teorija.

      Mūsdienās astrofiziķi aprēķinājuši, ka Lielais sprādziens notika apmēram pirms 14 miljardiem gadu. Eksplodēja kaut kas ļoti mazs un neticami blīvs. Žoržs Lemotrs to nosauca par pirmatnējo atomu, bet mūsdienu fiziķi to sauc par singularitātes punktu. Šajā vēsturiskajā sprādzienā dzima matērija, telpa un laiks. Lielais sprādziens bija neticami spēcīgs: uz tā fona atombumbas sprādziens ir tikai mošķa pīkstiens. Karsta, gigantiskas temperatūras bumba sāka strauji uzbriest, radot sevī arvien vairāk un vairāk telpas. Tai paplašinoties, temperatūra kvēlojošās lodes iekšienē pazeminājās, un sāka dzimst nākotnes matērija.

      Es jau redzu, kā jūs apmulsis kratāt galvu: «Es nesaprotu! Kā tas ir iespējams, ka tur nebija nekā, ne matērijas, ne telpas, ne laika?». To patiešām ir grūti saprast un iedomāties. Es pats esmu pārdomājis to gadiem ilgi. Un man ienāca prātā šī analoģija, un es ceru, ka tā palīdzēs arī jums. Arī jūs kādreiz neesat eksistējuši, un jums nav bijis ne telpas, ne laika. Bet tagad tu piedzimi, un tajā brīdī tev atvērās telpa un laiks sāka skaitīt. Sākumā tava telpa bija ļoti maza un aprobežojās ar gultiņu. Bet tu augi, un tā auga, paplašinājās kopā ar tevi. Jo tālāk tu augsi, jo lielāka kļūs šī telpa, kuru tu atpazīsi un apgūsi. Un jūsu izziņai nav robežu. Visa pasaule ir atvērta jums – skaista un bezgalīga.

      Bet atgriezīsimies pie Visuma dzimšanas. Mēs ar jums jau zinām, ka viss sastāv no trim elementārdaļiņām – protonu, neitrona un elektronu. Tās radās pašā pirmās sekundes sākumā pēc Lielā sprādziena. Sekunde vēl nebija pagājusi, un temperatūra jau bija nokritusies līdz 300 miljoniem grādu, un sāka veidoties pirmie nākotnes atomu kodoli, paši mazākie un vienkāršākie – smagais ūdeņradis (viens protons, viens neitrons) un hēlijs (divi protoni, divi neitroni). Nav nejaušība, ka šie elementi Mendeļejeva tabulā ieņem pirmās divas vietas. Tie patiešām bija pirmie! Pēc tūkstoš gadiem tas kļuva «vēss» – tikai 30 000 grādu pēc Celsija. Taču tieši tādā temperatūrā hēlija un ūdeņraža kodoli spēja piesaistīt pie sevis elektronus. Tā radās pirmie atomi.

      Un tad, vēl pēc 200 miljoniem gadu, Visums kļuva briesmīgi auksts – mīnus 272 grādi pēc Celsija jeb tikai aptuveni viens grāds absolūtās temperatūras skalā. Šādos apstākļos Visuma gāze, ko veidoja ūdeņradis un hēlijs, sāka kondensēties, t. i., apvienoties gāzes lodēs, līdzīgās mūsu Saulei un citām zvaigznēm. Gravitācijas spēki tās saspieda arvien ciešāk un ciešāk. Atbrīvojoties enerģijai, sāka paaugstināties temperatūra. Un tā zvaigžņu dzīlēs radās apstākļi, kuros sākās termonukleārās kodolsintēzes reakcija – ūdeņraža un hēlija kodolu saplūšana, radot arvien smagāku elementu kodolus, visus Mendeļejeva tabulas ķīmiskos elementus. Tā zvaigznes kļuva par milzu matērijas rūpnīcām. Šajās reakcijās izdalījās arī daudz enerģijas, kas izplatījās Visumā, tostarp gaismas veidā. Tāpēc mēs redzam zvaigznes debesīs simtiem miljonu gaismas gadu attālumā.

      Un tad visa «degviela» zvaigznes dzīlēs izdega, un zvaigzne eksplodēja, izkliedējot Visumu ar uzkrāto matēriju. Radās starpzvaigžņu putekļi, no tiem – putekļu mākoņi, un no tiem – planētas, pildītas ar dažādām vielām. Tā radās matērija, no kuras veidojās visi Visuma objekti.

      Mūsu Saules sistēma, kurā mēs dzīvojam, ir daļa no mūsu Piena Ceļa galaktikas. Šajā galaktikā, tāpat kā citās, ir vairāk nekā 100 miljardi zvaigžņu. Visumā ir 100 miljardi tādu galaktiku kā mūsu galaktika. Milzu, milzīga, milzīga, noslēpumaina pasaule! Un tā visa ir veidota no matērijas, tas ir, matērijas, kas radusies Lielā sprādziena rezultātā.

      Bet neviens to nevar droši apgalvot, jo neviens nekad nav redzējis Lielo sprādzienu. Tā ir tikai teorija, pieņēmums. Taču šodien visi novērotie dati, ko astrofiziķi ieguvuši ar Hubble un citu teleskopu palīdzību, apstiprina, ka Visuma rašanās un attīstības scenārijs, ko sauc par Lielo sprādzienu, ir ļoti līdzīgs patiesībai. Tomēr joprojām ir daudz jautājumu: kas bija pirms Lielā sprādziena? Vai bez mūsu Visuma pastāv vēl citi Visumi? Vai Visums paplašināsies līdz bezgalībai? Un, ja nē, kas ar to notiks beigās? Iespējams, šie jautājumi gaida arī jūs, dārgais lasītāj. Un, ja jūs savu dzīvi veltīsiet Visuma izpētei, iespējams, jūs atradīsiet atbildes uz tiem un padarīsiet cilvēci laimīgu.

      Apkoposim. Protoni, neitroni un elektroni, no kuriem rodas visi elementi un vielas jeb matērija, parādījās Visuma dzimšanas brīdī, tūlīt pēc Lielā sprādziena. No tiem izveidojās pirmo vielu – ūdeņraža un hēlija – atomi, kas joprojām ir visizplatītākās vielas Visumā. Savukārt pārējie Mendeļejeva tabulas ķīmiskie elementi dzima un turpina dzimt zvaigznēs. Šeit milzīgās temperatūrās nepārtraukti noris kodolu un atomu sabrukšanas un saplūšanas reakcijas, šeit dzimst ķīmiskie elementi, kas kā izejvielas tiek piegādāti Visumam.

      Fiziķi apgalvo, ka elektronu skaits Visumā kopš Lielā sprādziena nav mainījies. Tas nozīmē, ka arī dažādu vielu skaits šajā brīnišķīgajā pasaulē ir ierobežots.

      3. nodaļa. Vai izjauksim Zemi?

      No nekā nevar radīt neko, ja vien tas nav muļķīgi. Jūs jau esat sapratuši – lai izveidotu molekulu, ir vajadzīgi atomi, un, lai izveidotu atomus, ir vajadzīgi protoni, neitroni un elektroni. Bet nav noliktavas, kur prototi, elektroni un neitroni būtu sakārtoti kastēs, un kastes – plauktos: nāc un ņem, kas tev vajadzīgs. Un no kurienes, jūs varētu jautāt, jūs to visu paņemsiet? To visu var iegūt no citām vielām, kas jau eksistē. Atomu fiziķi zina, kā paātrināt dažādus atomus līdz neprātīgam ātrumam paātrinātājos,

Скачать книгу